ADRA* Dundagā

Meklējot dzīvē pārmaiņas un bēgot no tumšo ziemas dienu vientulības, visai negaidīti man radās iespēja kādu laiku strādāt Dundagas bērnu centrā „Mājas”. Un tavu brīnumu, Dievs šo laiku īpaši svētīja – kopā ar Kristus piedzimšanas piemiņas svētkiem Viņš izlēja gaišu prieku manā un vēl daudzu sirdīs, svētīdams to, ar ko tālās zemēs dzīvojošie bērni vēlējās dalīties.

19. decembrī „Mājās” viesojās organizācijas ADRA Austria pārstāvji, lai pasniegtu mūsu bērniem Austrijas bērnu sarūpētās paciņas. Šo dienu gaidīju ar zināmu satraukumu sirdī – tādu pasākumu organizēju pirmoreiz savā dzīvē. Vai bērni atnāks? Vai viņiem gadīsies piemērota paciņa un vai visi būs apmierināti? Un ja atnāks vairāk bērnu? Pasūtījām sākumā 50 dāvanu kastītes, taču, sākot skaitīt 1. – 4. klases bērnus, kas regulāri apmeklē centriņu, nonācām pie skaitļa, kas lielāks par 60. Vēl „ārpusē” palika piektklasnieki, kam pirmos četrus gadus centriņš ir bijis patiešām kā mājas un kas patiesībā tagad ir palikuši uz ielas, „izmesti no „Mājām””, jo pusaudžu centra, kas varētu uzņemt bērnus no 11 gadu vecuma, Dundagā nav, bet bērnu centrā patiešām nav vietas gandrīz 100 bērniem ar tik atšķirīgām vajadzībām…

Pasākumu iesākām, kopīgi dziedot „Klusa nakts, svēta nakts”. Tad iepazināmies ar sanākušajiem un sabraukušajiem viesiem – ADRA Austria pārstāvjiem Paulīni un Helmūtu, ADRA Latvija vadītāju Konstantīnu, kā arī ar mūsu pagasta priekšsēdētāju Guntu un vēl dažiem pieaugušajiem, kuri parasti nav „Mājās”. Pēc iepazīšanās centriņa pusaudžu kluba bērni mūs iepriecināja ar uzvedumu „Maize”. Luga stāstīja par divām māsiņām, kas dodas meklēt Jēzu, lai Viņš svētītu viņu ģimenes pēdējo maizes doniņu, jo citādāk meitenēm jāiet ubagot… Taču kur Viņu meklēt? Sastapto gājēju ieteikumi – jāiet svētdien uz baznīcu, jāmeklē mācītājs, jālasa Bībele – padara Aiju un Līziņu arvien mazdūšīgākas. Beidzot viņas sastop kādu palaidnīgu bērnu bariņu, kas, gribēdami māsiņas izjokot, norāda viņām uz kādām mājām, kur it kā dzīvojot Jēzus. Taču liels ir šo bērnu pārsteigums, kad meitenes tur saņem svētību savai maizei, jo bagātā saimnieka sirdī Jēzus patiešām dzīvoja un viņš dāsni apdāvināja trūkumā nonākušo ģimeni. Arī mūsdienās Jēzus dzīvo – Viņš dzīvo pārveidotās cilvēku sirdīs, arī Austrijas bērnu sirdīs, kas, gatavodamies svētkiem, bija padomājuši par to, kā iepriecināt bērnus pie mums, Latvijā.

Kad bijām kopīgi nodziedājuši vēl dažas dziesmas, sākās satraukuma pilnais brīdis – dāvanu pasniegšana. Bērni priecājās par visu – par jaunajiem zīmuļiem un flomāsteriem, par ziepītēm un zobu birstītēm, par jaunām jakām, biksēm, cepurēm, cimdiem un šallēm. Bet visvairāk – par saldumiem un rotaļlietām!

Taču viesus no Austrijas pārsteidza mūsu apdāvinātie bērni – sevišķi Žaklīna un Andris, kas, skatoties televīziju, ir iemācījušies lieliski sazināties vācu valodā! Īpašu siltumu sagādāja arī mūsu kopīgais trīskārtīgais „Danke schoen!”, ko viņi pat palūdza atkārtot, lai to dzirdētu arī bērni Austrijā J.

Kad pasākums bija galā, viesi vēl apmeklēja dažas ģimenes mājās. Priecēja sirsnība, ar kādu mūs sagaidīja dundadznieki, neskatoties uz ikdienas grūtībām, kas tik ātri sliecas pārņemt prātu un garu. Likās, ka svētku prieks atstāj neievērotas tumsā tītās dubļu peļķes, un uz Austriju Helmūts un Paulīna aizveda pāri plūstošu prieku, ko viņiem dāvāja mūsu bērnu acis.

*ADRA ir starptautiska nevalstisko organizāciju apvienība, kas radusies Septītās dienas adventistu draudzē un šobrīd aktīvi darbojas 125 valstīs. ADRA darbība orientēta uz piecām jomām – pārtikas drošība, ekonomiskā attīstība, primārā veselība, palīdzība krīzes situācijās, pamatizglītība. ADRA saka, ka iemesls tās pastāvēšanai ir „sekot Jēzus Kristus piemēram, iestājoties par cilvēkiem krīzes situācijās, kalpojot un sadarbojoties ar tiem”.

Jana Roderte, Talsu draudzes komunikācijas nodaļa

Kategorijas: Dundagas CM klubs "Vēja draugi". Ielieciet grāmatzīmi permalink.

Leave a Reply